Revolucionāra konstruēšanas modelis — Dzeržinskis

Par vēsturiskām figūrām šodien var runāt drīzāk no viņu tēla viedokļa, no atstātajām pēdām mūsu kultūrā. Mūsdienu vēsturnieku politiskā pielagošanās ir nežēlīga — no cilvēka paliek tikai mīts. Dīvains, atfiltrēts ar laiku destilāts. Politiskā retorikā Dzeržinskogo, vārds jau sen nedzirdēts. Aizmirsts.

Феликс Эдмундович ДзержинскийTāda sajūta, kā kreisie spēki kautrējas atcerēties savu varoni. Kāpēc? Šķiet, ka tāds simbols viņiem jau ne visai der. «Naglas taisīt no tādiem cilvēkiem!» — teikts par tādiem, kā Dzeržinskis. Vai mūsdienu kreisie grib būt par tādām naglām? Vai labāk sūdzēties uz kapitālismu un dzert tējiņu komfortā virtuvē, iztieptos uz dīvāna vai, pat, skaistajā domes kabinetā? Tas jums nav bezgalīgas un veselību bojājošas trimdas, turpmāka bēgšana un tālāks pagrīdes darbs.

Vispār liekas, kā attīrīts no piemaisījumiem Dzeržinskis — tas ir ideāls boļševiks, priekšzīmīgs revolucionārs. Pusi no savas dzīves pavadījis trimdā un pagrīdes darbā. Piedalījās 1917.gada sacelšanā. Līdz pašai nāvei aizņēma augstos valsts amatus. Viņš vadīja savu valsti pie revolūcijas un pilnajā mērā atbildēja par to, ko izdarīja — paņēma uz sevi vadību par to, ko viņam uzdeva.

Bet kam tagad vajadzīgi mīti par revolucionāriem, mīts par carisma gāšanu tautas labā un tās interešu dēļ? Mītu spēj sagraut tikai aizmirstība — «draugu» un ienaidnieku klusēšana. Paies 10—20 gadi bez kliegšanas — un aizmirsīsies Dzeržinskis.

Феликс Эдмундович Дзержинский

Avots: Informacijas agentūra «Regnum»