Proletārieša vārds par korupciju vispār un par sestdienas mītiņu īpaši

Dārgie biedri!

Jau mēnesi ar zināmu riebumu vērojam mūsu buržuāziskās valdonīgās kliķes kašķēšanos. Sākumā viņi iemina viens otru dubļos priekšvēlēšanu periodā. Pēc tam ilgi plēsās par vietām valdībā. Tagad mēs redzam, ka no barotavas atstumtie pēkšņi sauc mūs uz protestu par visu labo pret visu slikto. Ko tas nozīmē apzinīgam proletārietim? Noskaidrosim to.

Tie cīnītāji par taisnīgumu, kuri šodien uzstājas «par mūsu tiesībām pašiem lemt», nesauca jūs uz mītiņiem, kad tika slēgti uzņēmumi un simtiem strādnieku palika uz ielas.

Tie viltotie «sociāldemokrāti», kuri šodien grasās protestēt «pret vecajām partijām» nebija atbalstījuši ārstu un autobusu vadītāju protestus, nemaz netraucējot buržuāzijas karagājienu pret strādājošo tiesībām.

Bizness un politikaTie liekulīgie politiķi, kuri šodien uzstājas pret «dalīšanu latviešos un nelatviešos», ņirgājās par jums, kad jūs mēģinājāt aizsargāt tiesības bērniem mācīties dzimtajā valodā.

Un tad viņi pēkšņi sauc mūs uz laukumu protestēt. Kāpēc tad? Tikai tāpēc, ka viņi tikuši aizskarti vārīgā vietā, kas buržuāzijai ir svētā un sāpīgākā. Tā ir iespējamība kļūt arvien bagātākam. Lūk, sarūkot barotavai, daži grupējumi atgrūž citus no tās. Viņi izmanto pievilcīgākos saukļus, lai piesaistītu sev iedzīvotājus. Viens ir par dabu, otrs — par brīvību. Viens runā par nāciju, otrs — par inovāciju, trešais — par okupāciju, bet ceturtais — par datorizāciju. Un visi kopā ir pret korupciju, viens otru tajā apvainojot.

Taču apzinīgais proletārietis saprot, ka buržuāziskie grupējumi nevis karo pret korupciju, bet par savu vietu tajā, par savu daļu šajā pašā valsts un pat starptautiskajā korupcijas shēmā. Korupcija ir tikai slimības simptoms, bet pati slimība tiek saukta par imperiālismu. Pirms simts gadiem Ļeņins rakstīja par tādām imperiālisma īpašībām kā «pārdošana, kukuļošana gigantiskā mērogā, visu veidu Panama». Par panama tolaik tikusi metaforiski dēvēta korupcija, ievērojamākās krāpšanas dēļ Panamas kanāla celtniecībā, kura rezultātā simtiem tūkstošu cilvēku bija zaudējuši savu naudu, bet neviens no kukuļņēmējiem praktiski nebija cietis. Mums arī notiek apmēram tāda pati krāpšana, valstij vai pašvaldībām iepērkot trolejbusus, vilcienus, militāro tehniku, policijas radarus, elektrību un visu pārējo. Tur, kur tikko aizsākas finanšu strautiņš, uzreiz parādās parazīts no kāda valdonīga grupējuma, kas pie tā piesūcas un pārlej savā kabatā, cik vien iespējams, dažkārt līdz pilnīgai nosusināšanai. Laiku pa laikam daži strautiņi izsīkst, citi rodas. Daži parazīti kļūst resnāki un bezkaunīgaki, citi kļūst tievāki un vājāki. Tad viņi sāk savstarpēji strīdēties, iesaistot mūs, godīgus darba cilvēkus, savā riebīgajā plēšanās. Bet apzinīgie proletārieši zina, ka tā nav mūsu cīņa. Palīdzēt vienam parazītiskam asinssūcējam vai citam tādam pašam ir muļķīgi un bezjēdzīgi.

Apzinīgs proletārietis ir atbildīgs par pašas slimības ārstēšanu, nevis tikai simptomu novēršanu. Ikviens ārsts jums pateiks, ka nevis pret simptomiem ir jācīnās, bet jāatbrīvojas no pašas slimības.

Tāpēc es lūdzu šo postu uzskatīt par veselīga dzīvesveida propagandu!